1. Sveicināti Ķegumā

Sveicināti Ķegumā! Stāsta, ka kādreiz plostu pludinātājiem krāces bijušas īpaši bīstamas, pirms tām viņi esot saukuši: “Tjagom, tjagom!”, kas nozīmē – vilkšus, vilkt. Domājams, ka tā laika gaitā, klausoties šos saucienus, šī vieta no «tjagom» kļuvusi par Ķegumu. Bet Ķegums - tas pirmām kārtām ir HES, un HES ir elektrība. Pat dziesmā dzied:
Ķegums ražo elektrību, Divas sirdis mīlestību. Podiņš plīsīs, podiņš juks, Mīlestība ārā spruks! Pēc kara 1947.gadā padomju valdība aicināja komjauniešus un jauniešus iesaistitīes kara laikā sabombardētās spēkstacijas atjaunošanā. Uz aicinājumu atsaucās daudzi jo daudzi. Līdz ar strādāiošajiem ieradās viņu ģimenes un bērni. Daudzi tā arī palika dzīvot Ķegumā. Bet bērniem te nebija skolas. Tuvākā - Ogresgala pamatskola - atradās 4 km no Ķeguma. Daudziem bērniem vajadzēja braukt uz Ogres septiņgadīgo un Ogres vidusskolu. 1947. gada 1. septembrī Ķegumā darbu sāka Ogres pilsētas septiņgadīgās skolas filiāle. Pēc gada skolai tiek nodota jaunā skolas ēka - Skolas ielā 1. Vēl pēc 2 gadiem skolai piešķīra bijušo pagasta valdes ēku «Baloži», kas atradās 1.2 km attālumā no esošās skolas, vēl pēc laiciņa skolai atdod arī mazo bērnu novietni. Rezultātā viss mācību darbs norit septiņās ēkās ciemata teritorijā. Visus šos gadus Ķegumam raksturīgs skrejošs skolotāis un skrejoši skolēni: jāsteidzas, jāpaspēj, lai tiktu uz kora stundām 1,2 km attālajā pirmajā skolas ēkā, jāģērbjas, jāskrien uz fiziskās audzināšanas stundām pusotra kilometra attālajā sporta zālē, tad jāpaspēj uz puskilometru attālo ciemata ēdnīcu paēst pusdienas, pēc tam uz kultūras namu, lai piedalītos skolas pasākumos. Tā bija ļoti veselīga skolēnu paaudze!! Bet skrienot bija jāšķērso dzelzceļš un Rīgas-Daugavpils šoseja. Un tikai 1981.gadā atklāj jauno skolas ēku, kurā skolēniem un skolotājiem ir jāskraida vairs tikai pa vienas ēkas trijiem stāviem.