Līga. Ausekļa prospekts 26
1 sound
Nu, dzirdējāt manu Jančuku? Jā, tas ir mans Jānis. Hehe, es tā skatījos, skatījos uz viņu un iemīlējos līdz verandai. Viņš mani sāka saukt par Līgu un vakaros dziedāja man dziesmas par papardītēm. Tāda balss, tādas formas! Un es jau esmu romantiķe, nespēju turēties pretī. Un tā mēs saticīgi dzīvojam ar savijušāmies saknītēm. Un to mazo mājiņu te uzcēla, mums pa vidu, un mēs tā izdomājām, ka tā būs mūsu audžumeita. Te dzīvot ir tīrā idille, ne tā kā gabaliņu uz priekšu. Tiem, tur tālāk, jūs viņus drīz sastapsiet, tiem saknes ir daudz īsākas, viņus te uzcēla daudz vēlāk. Tāpēc līdz mums viņi nesniedzas, mēs nesazināmies. Bet dažreiz līdz šejienei atlido pa kādai nesaprotamai skaņai.
