Pagrabs - Fināls

Pils pagraba otrā pusē jau novietoti rati ar zirgiem, un Kārlis kopā ar mazu ņipru vīru, tā saucamo čigāneli, steigšus krāmē vīna pudeles ratos. Kāris ik pa laikam ieskatās pulkstenī. Jāsteidzas! Šī ir brīvbiļete uz labāku dzīvi, kā arī pa ceļam vēl jāpaspēj paķert Agata! Kārlis mudina žiperīgo: “Ātrāk, ātrāk, kamēr viņi nav atraduši Albertu, mums jāpazūd!” Grāfs: “Kārli Osi, stāvi, kur esi! Tu esi arestēts par vīna zagšanu, nepakļaušanos vietējai varai un Alberta nogalināšanu!” Kārlis: “Jā, cienīts lielskungs vīnu esmu zadzis, bet Albertu neesmu nogalinājis! Vai tad viņš ir miris? Vēl aizvakar spirta brūzī manīju!” Grāfs: “Parādi man šīs vīna pudeles! Jā, tieši tā – te uz šīm pudelēm, kā man stāstīja detektīvs, ir īpašs marķējums, ko ievilka Alberts! Pulkstenis! Tas ir Alberta pulkstenis!” Kārlis: “Mēs ar Albertu vienojāmies, ka viņš iedos savas vīna pudeles un pulksteni, lai es varu ātrāk nozust.” Pēkšņi parādās Agata: “Kārli, es redzēju, kā tu Albertu izvilki no ratiem un iemeti Vecauces dīķī!” Agata! Tev šis nebija jādzird un jāredz! Es to darīju mūsu dēļ… Alberts man negribēja atdot savu vezumu vīna, zirgu stallī mēs sākām kauties, Alberts sāka ņirgāties par tevi, un, es viņu nožņaudzu… savu draugu revolucionāru.”