Soliņš ar Skatu uz Pili

Izmeklētāj, apsēdies uz soliņa līdzās muižas guvernantei un mazajai Annai! Guvernante: “Anna, Anna, kas notiek? Ko tu raudi? Kas tevi satrauc?” Anna trīs bailēs un turpina šņukstēt: “Man ir bail, man ir ļoti, ļoti bail… man vajadzēja būt mājās, bet es aizkavējos … es redzēju… tepat pie laternas, biju noslēpusies aiz koka … divi vīrieši kāvās, viens piedraudēja ar nazi, ja viņš neatklās … es biju tik nobijusies, ka neatceros, ko.” Guvernante: “Varbūt tu atceries, kā izskatījās abi vīrieši?” Anna: “Viens bija ruds, ar noplukušu mēteli, gariem zābakiem. Otrs – īss un tievs, bet dikti sparīgs, tāds melnīgsnējs. Viņi aizsteidzās gar dīķi, un es steigšus devos uz pili, uz mājām. Un šodien es netālu no pils atkal manīju to mazāko. Ja nu viņš mani redzēja un meklē mani?!!!” Detektīv, dodies tālāk gar dīķi un, iespējams, atrisinājums jau ir tepat aiz līkuma?