Muižas Vārti uz Terasēm

Suns apstājas pie vārtiem, ar savu slapjo purnu sāk ostīt metāla vārtus un to stabus. Kādreiz vārtu stabu galus rotāja mazas lauvu figūras, kas nu pārtapušas plēsīgās kaķēs. Izmeklētāj, kas zina, pilnīgi iespējams, šeit ir kāds pavediens pazudušā staļļa puiša sakarā? Suns turpina ostīt, vēl sparīgāk un kādā vārtu staba spraugā atrod mazu vēstulīti. Lai arī ārā ir ziema, vēstule smaržo pēc pavasara. Vēstulē rakstīts:

“Mans mīļotais, Albert! Izmantoju pirmo izdevību, lai satiktos ar Tevi turpat, kur vienmēr pirms vairākiem gadiem. Cik ilgi mēs tā slēpsimies no mana tēva? Iedomājies tikai – grāfs Mēdems! Kas par to, ka Tu zirgu puisis, bet es grāfa meita? Tiksimies šonakt Vecauces siltumnīcu terasēs, kad mēness būs gaišāks. Skūpsti mani zvaigžņu gaismā un atkal apliecini savu mīlu! Mūžam Tava Agata”