Līķis

Turpat pie Mīlestības saliņas soliņa mētājas suņa sakosts melns ādas zābaks. Mazliet tālāk, iepinies starp vītola zariem, jau daļēji ūdenī iesalis, redzams nobružāts mētelis. Pieejot tuvāk un rūpīgāk ieskatoties, redzams, ka tas nav tikai mētelis, bet zem tā, iespējams, slēpjas tā īpašnieks. Pēc kāda brīža nāk arī grāfs Mēdems ar diviem palīgiem. Grāfs, joprojām būdams šokēts par redzēto, klusē. Palīgi ar cirvjiem izcērt ledu un pa visiem kopā no ledus skavām izrauj pārsalušo, zili bālo rudmati. Pirmais palīgs: “Vai tiešām tas ir Alberts – auksts un miris? Viņš gan ir bijis stalts puisis.” Otrais palīgs: “Uz kakla manāmas žņaugšanas pēdas. Izskatās, ka līķis šajos ūdeņos ir mircis un ledū salis vismaz divas dienas. Iemests vēl pirms sala. Kājas tam ir basas – viens zābaks mētājas turpat, otru bija atradis muižas suns medību laikā.” Uz to visu slepus noraugās arī Agata. Pirmais palīgs pārbauda zābaku un secina: “Te ir kāds slēpnis, un tajā ievietota fotogrāfija. Otrais palīgs: “Fotogrāfija?” Pirmais palīgs: “Tas pa kreisi ir Ozolu Alberts! Nez kāpēc ar revolucionāru karogu rokā. Bet pa labi ar degošu lāpu rokās – Ošu Kārlis! Abi nostājušies Vecauces tenisa laukumā, zīmīgi, ka pie laukuma tālākā stūra. Detektīv, paņem līdz laužņus un lāpstas un kopā ar grāfu dodieties uz Tenisa laukumu!