Dusmīgais ogrītis

E: Vai redzat brūni bēšīgo māju Poruka ielā 12? Zem šīs mājas dzīvo dusmīgais Ogrītis.

I: Pagaidi, vispirms ātri par rotājumiem.

E: Ā, nu labi.

I: Uz logu slēģiem redzami Ogrīšu tautiskie simboli. Tāpat kā mums ir visādi latvju raksti – jumis, Māras slotiņa, zalktis un citi, arī Ogrīšiem ir savi tautiskie simboli. Acīm redzot šeit dzīvojošais Ogrītis ir sačukstējis mājas saimniekam ausīs, lai viņš logu slēģos izgriež Ogrīšu tautisko simbolu – tas ir ūdenskrusts un tas sargā māju no plūdiem.

E: Jā, bet es gribēju vairāk pastāstīt par pašu Ogrīti.

I: Labi, labi, stāsti!

E: Dusmīgais Ogrītis, kas dzīvo zem šīs mājas nespēj pieņemt to, ka laiki iet uz priekšu un mainās, tāpēc regulāri apvārdo mājas saimnieku, lai mājā nenotiktu nekādas pārmaiņas. Ne labas, ne sliktas. Kādreiz viņš bija tāds pats kā citi Ogrīši, taču padomju gados pavisam saduga. Domājams, ka viņš atklāja kādu pagrabu, kur cilvēki turēja burciņas ar dzidru, ugunīgu šķidrumu. Ogrītis, kā jau parasts, no katras burciņas nobaudīja tikai pa pilītei, lai cilvēki neizjustu iztrūkumu. Bet ak vai, Ogrīši ir ļoti, ļoti jūtīgi uz alkoholu!

I: Ja dzīvojat mājā, zem kuras atrodas Ogrīši, tad labāk mājās alkoholu neglabāt.

E: Ogrīši, kad apreibst no dzērieniem, satrakojas un iet izjokot cilvēkus. Notiek trakas lietas! Viņi paslēpj mājas atslēgas, sazogas pa vienai zeķei no katra pāra, izņem matus no ķemmes un izmētā pa visu vannasistabu, vienvārdsakot - nodarbojas ar tīšu kaitniecību, paslēpjas un pēc tam uzjautrinās par dusmīgajiem cilvēkiem.

I: Un tad Ogrīši grib tikt mājās, bet ir galīgi noreibuši, neatceras, kur bija īstā eja, tāpēc sāk rakties zemē kur pagadās.

E: Mhm, viss dārzs ar kurmja rakumiem? Nu, var jau būt, bet tikpat labi var gadīties, ka iereibuši Ogrīši nāca mājās! Taču šeit dzīvojošais Ogrītis vairs neizjoko cilvēkus, viņš ir dusmīgs uz visu un visiem. Pie šīs mājas pat bija pielikta zīme - uzmanību, nikns Ogrītis! Taču zīme ātri vien nozuda, jo niknais Ogrītis to noņēma. Iesim tālāk!