Mazu maziņu rozā mājiņu

I: Stop! Apskatiet kārtīgi šo māju. Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka saimnieks ir uzcēlis zemes gabalam neatbilstoši mazu mājiņu. Es runāju par to rozā māju, ko redzat savā priekšā. Tā ir tik maziņa… E: Un rūķīga!

I: Interesanti zināt kāpēc… Protams, ka Ogrīšu dēļ! Kā mēs varam zināt, ka tur apakšā dzīvo Ogrīšu kolonija? Ogrīši taču tā maskējas, viņus tikpat kā nav iespējams ieraudzīt! To, vai zem mājas dzīvo Ogrīši pasaka priekšā pati māja. Tā ir uzcelta un iekārtota pēc Ogrīšu gribas, jo Ogrīši pamazām un neatlaidīi ietekmē to, kā civēks savu māju iekārto.

E: Šis izklausās traki, mēs bijām šokā, kad to uzzinājām, bet tā tiešām ir.

I: Es paskaidrošu principu. Tas notiek, piemēram tā - mājas saimnieks ir aizmidzis, Ogrītis, pavisam klusi, naktī pielavās pie saimnieka auss un nenogurstoši čukst vairākas stundas no vietas - tev nevajag lielu māju, vajag tādu mazu, mīļu, rozā mājiņu, jā, rozā mājiņu, lai ir tāda maziņa, rozā mājiņa uz tāda liela zemes gabala… vajadzētu iestādīt kādu peoniju, jā, vajadzētu iestādīt kādu peoniju, tieši peoniju… un tā tālāk. Un tad, no rīta cilvēks pamostas un nez kāpēc ir pārliecināts, ka jāceļ tieši tik maza un e lielāka māja, jānokrāso rozā un jāiestāda peonijas. Un, piemēram, dārzā… ja Ogrīšiem nepatiks kāda lieta. Saimnieki naivi padomās, ka to aiznesis vējš vai nočiepis kāds zaglis, bet patiesībā, tā būs bijusi Ogrīšu rūpīgi plānota operācija, kā atbrīvoties no nevēlamās, viņu gaumei nepatīkamās lietas.

E: Ui, par to varētu stāstīt un stāstīt, bet mums ir vēl ko parādīt, iesim!