Mīlestības tiltiņš

Baltais Mīlestības tiltiņš jau pamanāms pa gabalu. Cik daudz reižu Agata šeit ir tikusies ar Albertu! Šoreiz viņa tiekas ar Kārli, ar kuru viņa iepazinās Vācijā, kamēr mācījās augstās skolās. Agatai ar Kārli uzreiz izveidojās labs kontakts, jo izrādās Kārlis ir no Vecauces un ir Alberta ciešs draugs. Kārlis: “Agata, es tev gribēju ko atklāt, es to vairāk nevaru slēpt. Tas tev varētu būt sāpīgi… es tev vēlu tikai labu, jo tevi mīļoju... Albertam bija kāds nolūks, kāpēc viņš 1905. gadā sāka ar tevi draudzēties. Atminies tos nemierīgos laikus.. revolucionārus un pils dedzināšanu? Kad no rīta jums pavēlēja pili atstāt, bet aizliedza iznest mēbeles un citas mantas? Vakarā pils pirmajā stāvā pretīgie revolucionāri izlēja petroleju un ēku aizdedzināja? Pils dega visu nakti. Atceries? Agata: “To nevar aizmirst… Tas nevar būt, ka tajā ir iesaistīts Alberts!” Kārlis: “Un kā tu domā, kā revolucionāri tik viegli tika iekšā pilī? Zināja visus pils kambarus un kā tur tikt.” Agata: “Tas nevar būt! … Es vienreiz pie viņa stallī manīju vīna pudeles - krūkveida, no raupja stikla. Stopa tilpuma pudeles ar uzrakstu krievu burtiem. Toreiz Alberts aizbildinājās, ka pudeles uzdāvinājis grāfs par labu darbu. Es noticēju.” Kārlis: “Es brīnos, kā Alberts izspruka no uradņikiem, no soda eskspedīcijas, ko vadīja tavs tēvs, no kara tiesas? Agata, es gribētu, lai tu man brauc līdz! ” Agata: “Un nu Alberts ir pazudis… Es nezinu….” Kārlis paskatās pulkstenī, uz kura ir iniciāļi “AO”, un atbild Agatai: “Agata, man jāiet!”, un Kārlis aizgāja uz egļu audzes pusi.