Egļu ceļš

Muižas centrs bija milzīgs komplekss, kur bez muižas īpašnieku dzīvojamās mājas – pils – veidoja liels skaits visdažādāko ēku, to skaitā: 10 staļļi, fazānu māja, trīs ledus pagrabi, pienotava, divas policijas mājas, mūra veikals un pasta ēka. Lielākā daļa ēku bija mūra celtnes ar dakstiņu jumtiem, bet staļļi un šķūņi bija apjumti ar šindeļiem. Muižā darbojās spirta brūzis, vējdzirnavas un tvaika dzirnavas, kokzāģētava un kaļķu ceplis. 1889. gadā grāfs Frīdrihs fon Mēdems iznomāja daļu muižas zemju Auces miesta būvniecībai, tā liekot pamatu Auces pilsētai. Ejot gar egļu audzi, Tu pamani, ka no ēkas iznāk kāds vecs vīrs un sāk ar tevi sarunāties: “Svešiniek, tu šeit neesi redzēts! Kas tu esi? Runā skaļāk, nedzirdu! Vai tik tu neesi tas slavenais detektīvs, kurš meklē pazudušo zirgu puisi? Es tevi jau sen gribēju satikt. Redz, viens aizdomīgs tipiņš, slēpies aiz kapuča, no manis paņēma zirgu un ratus, solīja samaksāt veselus 100 rubļus, teica, ka samaksās vēlāk. Redz, nekā! Un nu ir prom ar visiem ratiem un zirgu! Aizbrauca. Kāds viņš izskatījās? Grūti saprast. Mani acis pieviļ bieži šajā vecumā… Viņš bija maskējies. Maza auguma, pastrups, tāds žiperīgs un žiglu valodiņu, tāds čigānelis. Šķiet, uz ceļa viņu gaidīja vēl viens. ” Tu pārtrauc vecā vīra monologu, jo pēkšņi sniegā pamani asinīm līdzīgus pleķus. Tās ved uz ceļa pusi. Seko tām!