Ogrīšu dižkoks

E: Vai redzat vareno koku, kas aug pie pašas sētas ar zaļo plāksnīti? Tas ir dižkoks, ko pirms daudziem gadiem šeit iestādīja Ogrītis.

I: Leģenda vēsta, ka visus dižkokus ir iestādījuši Ogrīši. Kolīdz koks iegūst dižkoka statusu, tātad - ir ļoti vecs un/vai resns, tā pazemē tiek svinēti svētki un to stādījušais Ogrītis iegūst Dižogrīša statusu.

E: Jā, Ogrīši dzīvo daudz ilgāk, nekā cilvēki, vairākus simtus gadu. Tāpēc viņi redz, kā virs zemes cilvēki piedzimst, izaug un noveco. Ogrīšus mazliet uzjautrina cilvēki, kas domā, ka paši visu kontrolē. Iestāda kaut ko zemē un lielās, ka viņiem ir zaļie pirkstiņi. Patiesībā ir tā - ja Ogrīši ir apmierināti, ka tur kaut kas aug, viņi no apakšas augus mēslo, apgādā ar ūdeni un visu vajadzīgo, bet, ja Ogrīšiem iestādītais augs maisās un ar savām saknēm ir ceļā, tad tas, protams, ar laiku iznīkst.

I: Paskatieties uz māju, kas redzama aiz dižkoka. Šī māja ir īpaša ar to, ka zem tās dzīvo veselas 2 Ogrīšu dzimtas. Tā gandrīz nekad nenotiek, viena dzimta ir viena māja, tā Ogrīšu pasaulē iekārtots. Turklāt mājai nav Ogrīšu cepurei līdzīgā jumta. Bet šeit kaut kādu iemeslu dēļ apmetušās 2 ģimenes. Tā kā Ogrīši pamazām izmirst, iespējams, ka dzimtas bija nelielas un tāpēc nolēma apvienoties.

E: Taču zem daudzzīvokļu mājām vēl nekad nav manīta neviena Ogrīšu kolonija, tāpēc šo tiešām var uzskatīt par izņēmumu.

I: Cik mums zināms, Dižogrītis, kurš iestādīja šo dižkoku, joprojām dzīvo zem šīs mājas un ir pie labas veselības. Iesim tālāk!