Vecauces Muižas Terases

Detektīv, tu esi nonācis Vecauces terasēs, kur atrodas trīs stiklotas apkurināmas mūra siltumnīcas. Skat, re kur Tev pretī nāk dārznieks, turpat netālu siltumnīcās rosās dārznieka puiši. Nav joka lieta, jo jau 19. gadsimta pirmajā pusē Vecaucē īpaša vērība pievērsta dārzkopībai. Līdzās tradicionālām kultūrām, tādām kā burkāni, sīpoli un zemenes, te audzēti arī Latvijā mazāk ierasti augi – spināti, aprikozes, ananāsi, persiki un vīnogas. Pienācis pavisam tuvu, dārznieks turpina plati smaidīt, un Tev pasniedz pūkainu firziķi. Sulīgs..., ļoti. Tu brīnies, kā persiks ziemā var būt tāds pats kā vasarā? Tavu mulsumu pārtrauc dārznieks: “Jā, grāfa skuķe tikās ar to zirgu puisi, kā viņu sauca…? Ā, jā, Albertu. Bieži – gandrīz katru vakaru kopā saulrietus vēroja. Vienīgi tas bija sen, ļoti sen, pirms kādiem 4-5 gadiem. Grāfs šo nekad nepieļautu! Nebrīnītos, ka pats grāfs būtu iesaistīts Alberta pazušanā. Detektīv, uzēdiet žāvētus ķiršus, tie ir no grāfa ķiršu dārza. Grāfs ir labu augļu cienītājs, un viņa plašajā dārzā ir daudz vērtīgu šķirņu. Vai zināji, ka Vecauces muižas āboli un bumbieri Dārzkopju biedrības izstādē Rīgā ir apbalvoti ar lielo sudraba medaļu? Ja vēlies ko vairāk uzzināt par pazudušo Albertu, dodies uz klēti, kur nesen manīju tā zirgu puiša tēvu.”