Pūcīte. Saules prospekts 25

– Es neko nestāstīšu, droši varat staigāt tālāk. pauze Jā, jā, tā esmu es, te, labajā pusē.

– Haha, viņa kā parasti ir pūcīga. Lūdzu nepadomājiet par mums, ka esam neviesmīlīgas. Redzat mani? Es esmu labajā pusē, gabaliņu tālāk, tāda rozīga. Bet māja, pie kuras jūs stāvat vienmēr ir pūcīga!

– Es pūcīga? Es neesmu pūcīga!

– esi gan tu pūcīga un vispār tu arī izskaties pēc pūcītes! Vai tad nē? Paskatieties, viņai taču ir sejiņa kā pūcītei, Nu galīgi pēc mājas neizskatās! Bet pēc sabozušās pūcītes gan!

– (mājai)kas par bezkaunību! Kā nav kauna tā blenzt man virsū, neērti jums nemaz nav? Neesmu es nekāda pūce, es vienkārši esmu šveiciešu stila! Un es tiem cilvēkiem neko nestāstīšu, tāpat nesapratīs. (uz cilvēkiem) Pateikšu tikai to, ka man pagalmā ir atrastas ložu čaulītes. Nejau te kāds jokojās vai trenējās. Mēs ar pārējām vasarnīcām taču pārdzīvojām otro pasaules karu un arī visu pārējo, kas tam sekoja, jā, tik vecas un pieredzējušas mēs esam. Bet par mani saka, ka es pūcīga. Ha! Pieredzes bagāta es esmu! Viss, neko vairs neteikšu! Kušssss.

– Ei, labāk nāciet pie manis, es gan gribu runāties! Nāciet, nāciet tuvāk, lai man nav tā jābļauj!