Beigas

E: Apstāsimies šeit. Tā kā Ogrīši ir pazemes rūķveidīgo suga, viņiem patīk mitrums un vēsas vietas. Jūs nekad nepamanīsiet Ogrīti sauļojamies klajā laukā, spilgtā saulē. Karstā un gaišā laikā Ogrīši vienmēr ir zem zemes. Vienīgais izņēmums ir… ūdens.

I: Ūdens! Ogrīši mīl ūdeni, gan pazemes avotus, gan virszemes upes. Turklāt tas ir droši – tā kā Ogrīšiem ir lielas plaukstas un pēdas, viņi var peldēt neiedomājamā ātrumā. Ja kāds cilvēks pamanītu Ogrīti, viņš nekavējoties panirtu zem ūdens un ātri aizpeldētu prom.

E: Mēs jūs atvedām uz šejieni, jo šī ir mums ar Ievu ir ārkārtīgi nozīmīga vieta. Tieši te, sēžot uz soliņa un vērojot ūdeni, mēs pirmo reizi pamanījām kādu savādu radību izšaujoties no ūdens un šļakstinoties ielecot atpakaļ ūdenī.

I: Uzmanīgi vērojiet ūdeni. Ogrīši peldoties noņem savas lielās, greznās cepures. No regulāras cepures nēsāšanas viņu paurīši ir noberzušies pliki, bez matiem. Tāpēc visvieglāk ūdenī ir pamanīt Ogrīša balto, olim līdzīgo pakausi.

E: Ja ūdenī atspīd kas balts un apaļš, tas,visticamāk, ir Ogrīša plikais pauris!

I: Vai varat iedomāties, veselu gadu mēs diendienā nācām uz šo pašu vietu un vērojām ūdeni, vai Ogrītis atkal neparādīsies.

E: Un dažas reizes tas tik tiešām parādījās! Neticami, ka pagājis jau gads, kopš mēs ieraudzījām Ogrīti!

I: Kas zina, varbūt arī jums izdosies saskatīt kādu Ogrīti, ja skatīsieties ļoti vērīgi!

E: Un, ja jums ir zināma kāda svarīga informācija par Ogrīšiem, kas mums, Ogrīšu pētniekiem, varētu būt noderīga, noteikti vērsieties ar to Ogres attīstības biedrībā, mēs būsim ļoti pateicīgi!